X
Puķu sīpoliem tagad 30% atlaide!
Lasīt vairāk

7 tulpes ar stāstu, ko iestādīt savā dārzā

Aiz skaistajām šķirnēm slēpjas pārsteidzoši stāsti par selekcionāru darbu, nejaušām mutācijām, vēsturi un pat veselu jaunu tulpju grupu izveidošanos.

Sēklas kartupeļi: 5 iemesli, kāpēc izvēlēties sertificētus sēklas kartupeļus

Tieši sēklas kartupeļu kvalitāte nosaka, kāda būs visa augšanas sezona un raža rudenī.

Kas ir zemeņu frigo stādi un vai tie ir piemēroti tavam dārzam?

Plāno stādīt zemenes? Iespējams, frigo stādi ir tieši tas, ko meklē 🍓

Rudens darbi dārzā: kā sagatavot dārzu ziemai?

Rudens dārzā nenozīmē tikai lapu grābšanu un pēdējās ražas novākšanu. Šis ir laiks, kad vari sagatavot augsni nākamajai sezonai, iestādīt pavasarī ziedošās sīpolpuķes, parūpēties par daudzgadīgajiem augiem un pasargāt dārza inventāru no ziemas.

Bet kādi rudens darbi dārzā patiešām jāpaveic un kad tos darīt?

Latvijas rudenī laikapstākļi katru gadu atšķiras, tāpēc kalendāru uztver kā orientieri. Daudz svarīgāk ir sekot gaisa temperatūrai, augsnes stāvoklim un pirmajām salnām.

Darbi sākas jau septembrī, kad laiks vēl ir silts, un noslēdzās tieši pirms ziemas iestāšanās.

Dārza rudens darbi septembrī

Septembrī augsne vēl ir silta, dārzā turpinās ražas novākšana, un vienlaikus jau var sākt gatavoties nākamajam pavasarim.

Parūpējies par zālienu

Rudenī zāliena augšana pakāpeniski palēninās, taču līdz ziemai tam joprojām nepieciešama kopšana. Zāliens jāmēslo pirms temperatūras krituma, lai saknes saņemtu nepieciešamās barības vielas.
Turpini pļaut zālienu tik ilgi, kamēr tas aktīvi aug, un regulāri novāc lielu daudzumu nokritušo lapu.

Ja izmanto rudens zāliena mēslojumu, izvēlies tieši rudenim paredzētu mēslojumu un ievēro ražotāja norādīto lietošanas laiku un devu. Rudens mēslojumā parasti uzsvars tiek likts uz kāliju, nevis strauju jaunu dzinumu veidošanos veicinošu slāpekļa daudzumu. Vēlā rudens mēslošana padara zālienu izturīgu pret aukstumu, kā arī novērš sēņu izplatīšanos un dzeltēšanu.

Novāc un uzglabā rudens ražu

Āboli, bumbieri, plūmes, ogas un dārzeņi jānovāc atbilstoši to gatavības pakāpei. Daļu ražas vari uzglabāt svaigu, bet pārējo izmantot ievārījumiem, sulām, konservējumiem vai citām ziemas rezervēm.

Ja dārzā ir bagātīga ābolu raža, viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to izmantot, ir sulas spiešana. Lauku Bodītes blogā atradīsi ceļvedi par 3 veidiem, kā spiest ābolu sulu.

Savukārt svaigi spiestu ābolu sulu vari izmantot arī mājas ābolu vīna pagatavošanai. Par to vari lasīt mūsu blogā “Recepte mājas ābolu vīna pagatavošanai”.

Konservēšanas piederumus atradīsi kategorijā “Uzglabāšana, konservēšana, tara”.

Stādi dzīvžogus, kokus un krūmus

Rudens var būt piemērots laiks daudzu koku, krūmu un dzīvžogu stādīšanai, jo augsne vēl ir silta un tajā parasti ir vairāk mitruma nekā vasaras karstumā.Svarīgi augus iestādīt pietiekami laicīgi, lai tie pirms augsnes sasalšanas paspētu iesakņoties.

Konkrētais stādīšanas laiks un piemērotība rudens stādīšanai gan atkarīga no izvēlētās augu sugas un stādu veida.

Mūsu veikalā pieejamie dzīvžogi atrodami šeit.

Stādi pavasarī ziedošās sīpolpuķes

Rudens ir īstais laiks tulpju, narcišu, krokusu, hiacinšu un daudzu citu pavasarī ziedošu sīpolpuķu stādīšanai.

Svarīgi nesteigties visas sīpolpuķes iestādīt vienā konkrētā datumā, piemērotākais laiks atšķiras gan dažādiem augiem, gan atkarībā no rudens laikapstākļiem.

Ja neesi pārliecināts par stādīšanas laiku, dziļumu un piemērotāko vietu, lasi mūsu blogu “Kā pareizi stādīt puķu sīpolus rudenī?”

Pieejamos puķu sīpolus atradīsi kategorijā “puķu sīpoli”.

Ko darīt dārzā septembra beigās un oktobrī?

Kad lielākā daļa ražas novākta un kļūst vēsāks, uzmanību var pievērst dobēm, nokritušajām lapām un daudzgadīgo augu sagatavošanai ziemai.

Savāc nokritušās lapas

Nav nepieciešams dārzā sagrābt pilnīgi katru lapu.

No zāliena biezu lapu kārtu gan vēlams novākt, jo tā var aizturēt gaismu un gaisu. Veselas lapas vari izmantot kompostā, lapu trūdzemes veidošanai vai kā mulčas materiālu piemērotās dārza vietās.

Slimību stipri skartas lapas labāk atdalīt no veselā komposta materiāla.

Sakop dārzeņu dobes

Pēc ražas novākšanas no dobēm izvāc bojātās un slimību skartās augu daļas.

Veselos augus daudzos gadījumos vari kompostēt, bet slimību skartos augus labāk nelikt parastajā mājas kompostā, ja neesi pārliecināts, ka kompostēšanas process iznīcinās slimību ierosinātājus.

Rudens ir arī labs laiks, lai novērtētu augsnes stāvokli un plānotu tās uzlabošanu nākamajai sezonai. Atkarībā no augsnes un nākamgad plānotajiem augiem vari izmantot kompostu, organisko mēslojumu vai citus augsnes uzlabošanas līdzekļus.

Mulčē jutīgākos augus

Mulčas slānis palīdz pasargāt augsni un augu sakņu zonu no krasām temperatūras svārstībām. Mulčēšanai atkarībā no auga vari izmantot, piemēram, mizu mulču, kompostu vai citus konkrētajam augam piemērotus materiālus.

Īpaša uzmanība jāpievērš nesen stādītiem un pret aukstumu jutīgākiem augiem.

Kā sagatavot rozes ziemai?

Nav nepieciešams visas rozes pirms ziemas stipri apgriezt vienādā augstumā. Kopšanas veids ir atkarīgs no rožu grupas, šķirnes un audzēšanas apstākļiem. Rudenī vari izgriezt bojātos vai slimos dzinumus un, ja nepieciešams, nedaudz saīsināt ļoti garus dzinumus, kurus varētu bojāt vējš.

Iestājoties vēsākam laikam, rozes var būt nepieciešams piesegt. Sakņu un potējuma vietas aizsardzībai izmanto konkrētajam augam piemērotu materiālu, savukārt jutīgākām rozēm var būt nepieciešama papildu aizsardzība. Lai nosegtu saknes var izmantot ziemas egļu zarus vai kūdru.

Vai augļu koki un ogu krūmi rudenī jāapgriež?

Ne visiem augļu kokiem un ogu krūmiem pēc ražas novākšanas nepieciešama vienāda apgriešana. Rudenī vari noņemt acīmredzami bojātus vai nolūzušus zarus un ieplānot katrai sugai piemērotāko apgriešanas laiku.

Dažiem augiem rudens ir piemērots laiks veco zaru izgriešanai, savukārt citiem lielāku apgriešanu labāk atstāt uz pavasari.

Ābeles. Rudenī pēc lapu nobiršanas vari nogriezt sausos, bojātos un slimos zarus, taču lielāku vainaga veidošanu Latvijas apstākļos drošāk veikt ziemas beigās vai agrā pavasarī, kad lielais sals jau aiz muguras, bet koks vēl nav sācis aktīvi augt.

Plūmes. Ar plūmju apgriešanu rudenī labāk nesteigties. Tās ir uzņēmīgākas pret slimību iekļūšanu caur griezuma vietām, tāpēc lielāku apgriešanu parasti veic siltākā un sausākā laikā – pavasarī vai vasarā. Rudenī noņem tikai bojātus vai nolūzušus zarus, ja tas nepieciešams.

Upenes. Pēc ražas novākšanas vai rudenī vari nogriezt vecākos, mazražīgos zarus līdz pat to pamatnei. Upenes vislabāk ražo uz jaunākiem zariem, tāpēc regulāra veco zaru izņemšana palīdz krūmam atjaunoties un veicina jaunu dzinumu veidošanos.

Sarkanās jāņogas. Atšķirībā no upenēm jāņogas labi ražo arī uz vecākiem zariem, tāpēc tos nevajag griezt tik aktīvi. Rudenī griez galvenokārt ļoti vecus, bojātus, vājus vai krūmu pārāk sabiezinošus zarus.

Ērkšķogas. Rudenī pēc lapu nobiršanas vari nogriezt vecākos, bojātos un pārāk zemu augošos zarus, kā arī paretināt pārāk biezu krūma vidu. Mērķis ir saglabāt dažāda vecuma veselīgus zarus un gaisīgu krūmu.

Labs princips, ko atcerēties: ne visi augļu koki un ogu krūmi rudenī jāapgriež vienādi. Pirms ķeries pie šķērēm, noskaidro, uz kāda vecuma zariem konkrētais augs veido lielāko ražu un kurā sezonā tam vislabāk sadzīst griezuma vietas.

Kad sākt gatavot dārzu salnām?

Pirmās rudens salnas Latvijā neiestājas katru gadu vienā datumā, tāpēc seko laika prognozei, nevis tikai kalendāram.

Pasargā jutīgos augus

Ja prognozētas pirmās nakts salnas, pret aukstumu jutīgākos augus, piemēram, tomātus, papriku, gurķus, kabačus, ķirbjus, pupiņas, baziliku, dālijas un citas vasaras puķes, vari pasargāt ar agroplēvi vai citu augiem piemērotu aizsargmateriālu.

Augus podos, kuri nav piemēroti Latvijas ziemai, savlaicīgi pārvieto uz piemērotu pārziemošanas vietu. Atkarībā no tā, ko audzē, tie var būt, piemēram, pelargonijas, fuksijas un citi siltummīļi, kurus vēlies saglabāt nākamajai sezonai.

Iztukšo laistīšanas sistēmas

Pirms pastāvīga sala iztukšo dārza šļūtenes, laistīšanas sistēmas un citus traukus vai iekārtas, kurās palicis ūdens. Sasalstot ūdens izplešas un var sabojāt šļūtenes, savienojumus un citas laistīšanas sistēmas detaļas.

Sagatavo siltumnīcu ziemai

Pēc sezonas beigām no siltumnīcas izvāc vecos augus, auklas, balstus.

Nomazgā siltumnīcas segumu un konstrukcijas, īpašu uzmanību pievēršot vietām, kur sezonas laikā sakrājušās nokaltušās augu lapas un citi netīrumi. Mazgāšanai iesakām izmēģināt zaļās ziepes, kas ir efektīvs un dabisks risinājums.

Šis ir arī labs brīdis pārbaudīt siltumnīcas konstrukciju, ventilāciju un apkuri, un salabot bojājumus pirms ziemas.

Kā sagatavot dārza instrumentus ziemai?

Kad lielākie rudens darbi pabeigti, neaizmirsti par darbarīkiem.

Notīri no lāpstām, kapļiem, grābekļiem un citiem instrumentiem augsni un augu atliekas. Dārza šķēres un citus griezējinstrumentus notīri īpaši rūpīgi un pirms uzglabāšanas pārbaudi to stāvokli.

Darbarīkus ziemā uzglabā sausā vietā. Ja kāda darbarīka trūkst, visus vajadzīgos dārza instrumentus atradīsi kategorijā “dārza instrumenti”

Vai rudenī jāsāk barot putnus?

Ja izvēlies putnus ziemā piebarot, dari to pārdomāti un regulāri laikā, kad dabiskā barība kļūst grūtāk pieejama. Izvēlies putniem piemērotu barību un uzturi barotavu tīru.


Rudens dārza darbu saraksts

Pirms ziemas pārbaudi, vai esi:

  • novācis un uzglabājis rudens ražu;
  • iestādījis rudenī stādāmos kokus un krūmus;
  • iestādījis pavasarī ziedošās sīpolpuķes;
  • sakopis dārzeņu dobes;
  • novācis lieko lapu kārtu no zāliena;
  • sagatavojis jutīgākos augus salam;
  • sakopis siltumnīcu;
  • iztukšojis laistīšanas sistēmas;
  • notīrījis un nolicis ziemai dārza instrumentus.

Gatavs ziemai un nākamajam pavasarim

Rudens dārza darbi nav jāpaveic vienā nedēļas nogalē. Sāc ar ražas novākšanu un stādīšanu, kamēr augsne vēl ir silta, un, laikam kļūstot vēsākam, pārej pie dobju, siltumnīcas, augu un inventāra sagatavošanas ziemai.

Un, kad dārzs ir gatavs ziemas atpūtai, vari sākt domāt par nākamo sezonu, jo pirmie sēšanas darbi pienāks ātrāk, nekā šķiet!

Kad dienas kļūst garākas un temperatūra sāk paaugstināties, ieskaties mūsu blogā “Padomi, kad sākt dārza darbus neprognozējamajā pavasarī”, kur uzzināsi, kad sākt gatavot augsni, sēt un ķerties pie pirmajiem pavasara darbiem.

Zvaniet